ceturtdiena, 2014. gada 17. jūlijs

Alpīnisma mēnesis: klintis & plintes.

(14.VII-2o14. No man dāvātā Agneses Bules blokknott)

Jūliju latvieš dēvē par siena, liepu un alpīnisma mēnesi.
Daudzi saeļļo savas ziemu kaltušās virves, āķus un ķekšus, kāpj Jūrmals, Ērgļu un Aizkraukles vilcienos, un brauc rāpties piejūras un Ērgļu klintīs, daiļajā Staburadzē.

Ja esi iesācējs šai senlatvju nodarbē, tik nedari tipiskās juniōru kļūdas:

a) ņemot līdzi bērza slotu, lai nopucētu klints radzi. Tāda labdarībb tur augšā nav vajdzīg- tik izpostīsi retas ķērpju, sūnu un kukkaiņSugas, kas tur aug;

b) neģērb arī garos lindrakus, gribēdama uz radzes nodziedāt Alpīnistu āriju, izskatīdamās pēc Galantes, Kalnas, Garančas vaj pat smukiņās Šļubovskas. Lindraki traucē kāpt un meitenēm vispār latvju alpīnisms aizliegts. Puišiem ar tie nav javelk, lai tēlotu AkselRouzu;

c) nevelc galvā smailo platmali, kādas nēsā zintnieki & raganas, patverdamies no stiprās jūlijSaules;

d) jo īpaš- ja tev līkāks deguns, no alpīnism būtu jāatturās;

e) jo vairāk- nekāp krēslainā stundā, lai no radzes baudītu saulRietu.

Šādā kombinācijā: vēlā stundā, karājoties debesīs nemanāmā virvē, ar slotu, lindrakos, spico platmali galvā, līku degunu, tu atgādināsi lidojošu raganu,
pārbiedēsi pie amatierAlpīnisma neradinātus ļaudis un mežSargi no bisēm šaus uz tevi ar gumijas vaj silikōna skrotīm. Tādas gan labi amortizēs plandošie lindraki- aiz ~4ām iekārtām plānām segām nokrīt pat KalašņikovMāta lode. Bet tik&tā nepatīkami, kad šaun virsū, un nav ko lieki dārgo pulver tērēt, gaisu piedūmot.

Ģērbies kā vienkāršs alpīnists, ķiveri galvā, līdz vari ņemt rungu, lai atgaiņātu nejaukos Klinšu Rūķus, kas iedomajas ka viņu mājVietas pieder šiem vien. Šāds no tālienes gan tu izskatīsies pēc UrfinaDžīsa koka zaldāta kas kāpj klintī, un atkal jau muļķie mežSargi šaus tev virsū. Šodien ļaudis laikmetīgu zinātņu samudrīti, noliedz pasakTēlus, un ieraugot ko nepazīstamāku, šķietami neesošu, paši pārbīstās aiz savām malduZinībām un šaun tik virsū. Senatnē latvji neapšaubij gaisā lidojošas būtnes- vaj tā ragana vaj tikai alpīnists, nevienam nešāva virsū ar bultām, visi sadzīvoj savā nezinātniskumā.


Vai mums šodien vairs nekāpt klintīs dēļ debilās zinātnes? Kāpsim. Bet mums čakli jaskaidro nejēgām ar plintīm, ka tie ķipari gaisā kāpj uz klintīm, tādi paši ļaudis kā mēs, tikai- šie kopj seno tautas tradīcij, restaurē vēsturi. Nebīstieties no lidojošām būtnēm, nešaujiet uz tām! Katrs kas gaisā, ir svētelis.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru