Raimis pie dāņu klavierēm

Šodien darbVietā paceļu avīz, lasu virsRaxt:

“Pauls plaģiē Krievijas himnu uzdodams to par savu skaņdarbu.”

Kas nu? Maestrō vairs darīt nebijis ko? Ziema nogurdinājus un nav jaudas vairs komponēt? Vai drīzāk- uz pavsari amizieri sagribejies? Lai atbrauc Alla paskandalēt, sak:
«Раймондс, чего ты песню свиснул у криева и себе славу крутиш?» (Raimonds, ko tu taisi slavu ar krieviem zagtu dziesmu?)

Lasu ziņu:

“LatNacEirVīzijsAtlasē RaimondPaula iesniegtā & uzvarejusī dziesm “Par brīvu un varenu EiroValstSaimi” izvirzīta lielajam EirVīziņFinālam uz KoppenHāgen-2o14. Abet starpTautiskajā EirVīzijKomitejā tā atpazīta tipa itKā plaģiāc no bijūšās PSRS himnas, kurai vārdus nu latviskojis un atbilstoš popKultūrLaikmetGaram nedaudz piekoriģējis dzejdars Jānis Peters.

“Nav jau tā ka es nevaret vairs neko uzrakstit,” mūsu avīzei taisnojās Maestrō, “Gribej popularizet tautā tik skanig, nepelnīti aizmirstu meldij, ko kādreiz visi dziedajam, gan piespiesti- oficialos sarīkojumos, gan labprātig- ballēs, dziesmSvētkos, talkās. Jaunie jau vairs nezin, tie klausās tikai SWH. Ko tie var piedāvat EirVīzijai? Bij jau Koka Klucis Konstantīns. Bet nu- Peters atdzejoj, Paukštellō ieklepoj un- ziņģe pa pirmo zort! Īstais komponists Aleksandrovs tagad laimigs uz mākoņMaliņs ka tiek plaģiets. Gribēju kā labak. Tagad laikam mani izdzīs no Latvijs,” smej Maestrō, “ko tad? Brauks uz Krievij, tur Depardjē dziedas manas dziesms.”

1942.gadā Staliņš uzdeva komponistam Alexandrovam un dzejdaram Sergej Mihalkovam uzraxtīt PSRS himnu esošās Internacionāles vietā. To official pieņēm 1.I-1944. Bet 2000.g. XII to pārdarinaj par jaunās Krievijs Federācijs himnu, ar tā paša SergejMihalkov citiem vārdiem.

Lūk mūsu jaunā EirōDziesm:

«Par brīvu un varenu EirōValstSaimi

Mūs pulcēja diženās Briseles balss,

Lai zeļ tautu celtā un aug mūžam laimē

VisVarenā vienotā Eirōpas valsts!

(Piedz.)

AprūpētājZeme brīvotā, tevi mēs slavinām,

DaudzTautu draudzībā stipra tu audz,

Demokrātiskās partijas, tautās kas spēku rod,

Liberālajā nākotnē sauc!»

Tiem kas no Latvijs braux līdzJust uz konkursu, jaiemācās vārdi un koncī jadzied līdz kājās pieceļoties.

Daudzi jautā- kapēc "TēvZeme", kā bij vecajā himnā, aizvietota ar nesaprotamu "AprūpētājZemi"? Kas gan tur nesaprotams? Eirōpā vairs nav tēvi un mātes, bet bērnu aprūpētāji, jo bērni pieder valstij. Vai labākajā gadijienā “Vecāks-1” un “Vecāks-2”.

Progresīvākie ļaudis gan centās panākt lai Petera dzejā “Demokrātiskās partijas” aizstātu ar “LGBT Partija”- tie ir ļaudis ar pareizāku augstVērtīgāku dzīvesVeidu. Bet konzervatīvie latvju stagnāti nekad neklausa EirōDirektīvas, mūsu valsts ir pati EirōLikumNeklausīgākā, buntīgākā, taisni kauns vajZin. TāLūk vecie intliģences stagnāti palika pie sava: “Dziedāsim par veco, visiem saprotamo demokrātij kā tādu, ne par kaukādu moderno LGBT, ko mēs vecie atpakaļRāpuļi nepiekopjam.”

Citād EirVīzijs komisij jau bij lēmusi šogad dziesmKonkursā uzvaru piešķirt atkal Latvijai par citād šo lielisko dziesmu, sak- BalkānMaffij šoreiz pagaidīs. Bet nu- dēļ šīs dōmNesakritībs par vislabāko partiju žūrij var mainīt savu lēmumu. Tad mūsu experti atkal pārmetīs- “Kapēc neklausijāt progresīvos? Vot tagad sēdiet atkal nu savā pirmsPēdejā vietā, sasodītie homōFōbi tādi!”

Re kā Maša Naumova savā EirDziesmā nekautrejās transPersonalizēties, pārģērbties no mella ancuka uz sarkanu kleitu, komisijai patika, iedeva uzvaru.

Pirms Paula dziesmas latvji gan bīdij uz Eirvīzij arī «Aarzemniekus» bet šamējo jaukā dziesmiņ arī izrādijās plaģiāc- no Family Guy «Bird is the Word» tapēc to disqualificej. Kāds tur plaģiāc, mūzikā 12 toņi+pustoņi vien ir, ko gan jaunu izdomāsi. Tā no abiem plaģiātiem uz KoppenHāgen braux vismaz tā cienīgākā."

FotōKluba "Cits Un Kas!"

25.II-2o14 TalsFotōKlubam=15

Senāk nekā pirms tiem 15 gadiem TalsFotōKlubu vadijis Ļeņins. Šam bij vadoņDotībs, tapēc šas vadij daudzKo, bet varbūt arī parDaudz bij uzņēmies, nebij jau viegli. Un TalsFotogrāfi tad bildej šo vien, itKā šas būtu elks kāds, vajZin. Velti Ļeņins ar roku norādij lai bildē visko apkārt, gan krievisk izskaidroj ko bildēt, bet talsniek jau latviskPilsētiņ, nesaprata.

Tad:

 no Valkas garām kājām atnāca UldiņBalga, šas kā zirnekCilvēx uzrāpās uz postamenta, iespēra augumā nelielajam Ļeņinam un šas nogāzās. Sak- mācies latviešValod, tad varbūt būs cits un kas. Nu Uldiņš pārņēm fotōVadību un lāb vien izrādijās- šas latviskSaprotam izskaidroj lai fotogrāfi bildē tokš arī to ko redz visApkārt, ko jau īstnībā nepārākSaprotami novēlēj garā lielais Ļeņins: SodPriedi, TalsEzerus, deviņusPakalnus, ābeļDārzus ziedonī un TalsDzejniekus.

Nu Talsu fotōVēsturē iestājās pavisam CitsUnKas!

Ko teica VakarLēpis / Mis ütleb öösorr

24.II- IgaunijsDien.

Reiz sēdej pie pauspappīr zīmēt burtus. Kādus burtus lai zīmēju? Latīņu vaj uz gōtu modi? Kā protestanc vairāk pēc dabas būdams, ņemšu gōtiskos. Latiņu- tie katoļiem.Bet igauņiem pavisam tādi smukiņi- ar daudziem punktiņiem virsū. Tā lūk uzraxtij:

“Kes ei tööta, see ei söö.”

T.i.- “Kas nestrādā, tam nebūs ēsti”.

Kas varēt būt autōrs šādam teicienam?

Pieņemsim ka vakarLēpis, jeb t.s. lēlis, arī no Igaunijs mežiem. Igaunisk- öösorr.

Tiešām snezin vaj vakarLēpis pats ir diezCik čakl strādājs, bet tā bramanīgi teikt šas var, jo pašam kukaiņu ēst ka biezs. Kad es visDien līdz nesamaņai un badam noslaistijies, piesavinādamies saulStarus, pārrodos vēlu naktī savā salmuBūdā un man nav pat neviena tuvinieka palics ko iekaustīt lai remdētu badaNiknumu parTo ka būdā nav rijamā jo visi mani pametūši ar visiemi kastroļiem, tad tikai VakarLēpis mans vienigs draudziņš, un arī tasPats- jauVairs nepieglaimīgs man atgādina teicienu par ēšans & darb saistību.

Tādās pārdomās gremdejos par pareiza autōra izvēli šai prātulai, kad piepeš man kāds aiz muguras piesit pie kreisā plecc. Atskatos pārTo neviena neredzēdams. Vien bezdelīga aizspurdz. Ko šī neguļ tikVēlu? Lab kaVēl tā, neesu nosēdejies badā līdz vakarLēpja stadijai. Te ūzreiz pār labo plecu atskan: “Tere, sober!”, t.i.- “Sveix, draugs!” Izrādās- pats Igaunijs presidenc Hendriķis Tomass Ilvess, zināms jokMīlis:)

 Izņēmis man no rokas zīmul, šas ar to paraxtās uz pauspappīr un aziet piesacīdams:

“Tee töö, pois, sest töö on sinu ainuke sober!” T.i.- “Dari darbu, puis, jo darbs i tavs vienigs draugs!”

Es vel gribej noaut savu zaļo kurpi un sarkano caurumCauro budistSvētCeļniek zeķi lai parādītu šam, ka latviešu pēdām nudien nav 6 pirksti, kā mēdz domāt igauņ, kuri nav pabijūši vienā plūdMalē vaj baseinā ar latvjiem. Bet- Hendriks jau to zin. “Puiši vienkārši triec jokus”, šas teic par to. Lab ka neparādij tieš labo pēdu turklāt, jo todien 4.VIII-2o13 ap pusdienLaiku man basām pa zālienu skrienot kāds nešpetns kukkainīc tikSpīvi iedzēla starp pēdas īkšķi & garoAnsi, ka pēc nepillas stundiņs pēda uzpampa kā lillā bulciņ. Pat nobildēju, tik kauns te rādīt. Tad Ilvess aiznestu bāliņiem jaunu vēsti ka latvju pēdām 6 pirxtu vis neesot, bet tās ir apaļas lillā bulciņas. TaiPat pavsarī Naurim braucot ar vilaspēd uzskrēja laikam taisnTādsPat nešpetns kukkains uz labās rokas, spīvi iedzeldams tāpat starp pirxtiem, ka pēc laiciņ šas vairs nevarej mālot podus, bet sēdej darbnīcā ar baļķen pie plecc, teikdams jokStāstus.

TāLūk savā 2013. gada kladē ielīmēju EST prezidenta atstāto paraxtu.

Tāda liela vīra mazs solis- un tāda liela ieprieca mazajam cilvēkam!