ŠūpulniekDiens

Starp Savējiem sarunājot= «Šūpulnieki nejūtas kā varoņ».

Šūpulnieki, ko lai citu LielDienā tādi darītu, tie šūpojās, vajZin:

„Mēs nejūtās kā varoņ, jo zinām ka šūpoties LielDienā i pagāniskk un ļaunn. Arī krāsot ols, sisties ar tām un zaķus ganīt ir  tipa itKā vellbūšan. A mohen tomēr ne gluž?”

Mācitajs: „Diemžēl jūs to dar. Gribat lai ir jautri, garšīg un smukk? Tokš varonīb tā nau.”

Šūpulniek: „Nekas, mēs nožēlo sav nevaronīb, un paļaujoties uz To Kungu, vēl bik bik pašūpāsies Viņa Spēkā!”

Mācitajs: „Bet pāc tam tūdaļ sevi pienaglojiet, ne gluži, bet- piesieniet pie šūpolēm uz 6 stundām un lai munipāl policisti nāk šu un met kauliņs par jūsu drēbēm, tās sadalīdam.”

(6.IV-2o13)

No ŽiguļAlus līdz VrangelMamutam

Reiz Putins savā dāčā vakarēdams, tumbiņā atrad senatnīgu stikla vāzi, iedzēra no tās „Žiguļu” alu un ieraudzij uz tās kaučKādus nekrieviskus burtus iegravētus,

что то не по русскому.

Šas vaicaj savam padomniekam- kas tie par imperiālistu alfabēta burtiem uz vāzes: „ENSV”?
-Ā, tā ir padomjLaika vāze, ko lēja imperiālistu tautiņa, šitā abreviatūr nōzimē: „Eeesti Nõukogude Sotsialistik Vabariik”, jeb- „Igaunijs Padomj Sociāl Republīk”.

-Vaj tad tāda ar kādreiz piederej mūsu djeržavai?, brīnejās Putins.
-Bij mums tāda zeme, jā. Laikam kāds Juhans Smūls to vāzi Brežņevam dāvinājis.
Ko tur daudz, pabeidzis skatīt Ostankinas ziņas, Putins lēca tankā un brauca atgūt brālīgo igauņZemi no imperiālistŽņaugiem, lai bāliņus atkal darītu no fašistiem par cilvēkiem, lai atgrieztu tiem izglītīb ar normāliem kirilica burtiem.
Vladims tik spiež pedāl, ķēdes paceļ putekļus virzienā kaučKur uz Rietumiem. Te šas atčohnī ka tā zeme var būt pārāk neliela, var nepamanīt, tamdēļ piestāja precizēt adresi, raxtītams satelītNavigātōrā: „Es...kā tur bija?...Es...Eirōpas Savienīb, неужели? ...Esk...Est...Esp...Ā, Español! Laikam...сойдёт.”

Tā Putins ceļā šķērsodams vēl Viļņu, pārbrauca ar tanku ArtūrZuoka Mersedesam, un nokļuva pavisam citā zemē. (ZuokArčs- plātīgs puika, tipa~ no 7.klases)
„Jūsu galaMērķis sasniegc”, ziņo GPS, „Izkāpiet no tanka un ejiet saņemt īpašumā savu zemi.”
Putins izspēra spāņu ķēniņu no pils, bet šā gvardus izmētāj džudō tvērienā sev pār galvu kā pelavMaisus. Madrides pilī šas iekārtoj sev jaunu fazendu, bet no padomnieka uzzinājis, ka kļūdījies, atbrīvodams pavisam citu zemi, nebēdāj neko, sak- katra tauta priecājas par brīvīb, igauņiem jau reiz tā bij, ar ko ta spāņi sliktāki par šiem? Re, gribēju kā senāk, iznāca vēlLabāk. Kas tai Igaunijā- sniegs, akmeņi, kadiķi, Peipuss ar bļitkotājiem, auksta netīra jūra. Bet te- saule, vīns, korrida, tomātKaujas, siltā VidusJūra un vesels okeāns!
Šeitan jaunais vadons Andalūzijs pūtekļainos ciematos kopā ar Bunjuelu šaudijās ar plintēm pa bundžām. Nu vēlFeināk nekā Krimā, nekā Sočos!
Abet progresīvie Rietumi sāka kurnēt: „Putin rimsties jel, vaj nu tā var iebrukt kurp vien stroķis rāda? Tādas tiesībs ir tikai Pentagōnam. Par šito tevi, mister Blendamier, un tavus padomniekus citās RietumZemēs tā brīvi bez tankiem iekšā nelaidīsim.” (tā man izklausījās Soč Olimpiāc atklāšanā piesakām Krievijs prezidentu anglisk: „Blendamier Putin”. Nudie, anglValod ir kroplīgākā no visām, bet liktenironīg kļuvusi starpTautiska:D  )
Blendamiers: „Nekas, ta brauksim ar tankiem.”
Rietumnieki: „Bet tas jums būs daudz dārgāk.”
Šas: „Pofik, man degVielas diezgan.”
Šie: „Nu tad mēs slēgsim Šveices Banku tev un taviem padomniekiem.”
Šas: „Ņefiga jūs neslēgsit.”
Šie: „Slēgsim gan.”
Šas: „Neslēgsit vis. Ar ko jūs bez manas gāzes apsildīsiet savas pidarasu gultas?”
Šie, draudīgi rāda bankas atslēgu: „Gribi redzēt? Tūlīt būs ciet. Mēs pacietīsim tautu brīvībs vārdā, vairs nepederēsimies.”
Šas: „Nu davai, rādi!”
Šie bāž atslēgu durīs, velk ārā, vēro Vladima reakcij.
Šas: "Jūs cit neko neprot, kā- iebāzt, izvilkt."
Šie mīņājas, atslābst: „...Nu lab. Saki paldies savam PravoSlāvu Dievam, ka mums šodien laba oma un mēs tev piedodam. Patiesībā mēs vēl gribam pederēties siltās gultās. Bet ja tu sagrābsi vēlVienu vismaz tik pat lielu mūsu zemi kā Spānij, tad token aizslēgsim.”
Un Rietumu Teātra direktōrs piebilda: „Un ja tai nākamajā zemē ko sagrābsi, izpaudīsies kāda sevišķa vardarbībs eskalācij, nu tad vaj zin- mūsu trupa vairs nebrauks gastroļos uz Krievij, un cietīs jūsu vienkāršais skatītājs, jūsu mazizglītotais mužiks un babuška, tā i nekā laba dzīvē neredzējuš!”
(RubenOjcis ~6.III-2o14 „100 g kultūrā” teic- vēl jau Ukrainā nav nekād ļaunum eskalācij)
Blendamiers: „To savu buržuju teātri rādi savā d##sā .”
Te nu Putins pārrēķinājās neaprēķināmības samēros.
TeātrDirektōrs pārskaitās:
„Tas nu i par daudz! Atšķirībā no vēsajiem valstsvīriem, emocionalitāt ir mana vājā īpašīb. Lai gan AtmodsLaikā esu stāvējs uz PresesNama jumta zem OMON-iešu stobriem. Bet tagad- paši vainīgi ka mani dzīvu atstājāt...”, šas izrāva galvenajam Šveices banķieram no rokas atslēgu, aizslēdza banku un iemeta to Lugānō ezerā: „Tikai Antiņš spēs to izmakšķerēt!”
Labi. Nu lab. Putins veica savu kārtējo neparedzamo gājienu- aizgrieza gāzes un naftas krānus uz Eirōpu.
Nu šeitan iestājās dižākais LedusLaikmec pēdejo laikmetu vēsturē. Atkal grimām Tumšajos, turklātVēl Aukstajos VidusLaikos. Nelegālie & legālie imigranti aizmuka apakaļ uz sav Āfrikk kur vismaz banāni aug. EirōKungi bēgļuLaivās īrās lūgt mellajiem brāļiem patvērum. Tur šos izmitināj rezervātos un nēģerPlantatōri šos pieņēma sev par vergiem - lai laista banānus. Vismaz ik bālģīmim tiek pa banānam dienā- maizes & gaļas vietā.
Citi batie, kas laivās neiespraucās, meta prātus kopā un Briseles BābelsTorņa vidū ieriktej vien milzig eletrōTurbīnu. Beidzot atklājās šīs apaļās celtnes patiesā lietDerīb, kam tā vispiemērotākā. Bet kas lai to grieztu? Paši baltie tā sapinuši likumus, ka nēģerus vairs nedrīxt nodarbināt, turklāt- tie jau prom. Tā nu paši EirōParlamentārieš rikšoj uz riņķi pa BābelesTorņa gaiteņiem sviedrus liedami, griezdami turbīnu.

Strāvas pamazāk, tamdēļ pilsētu ielas naktīs vairs nepiesārņoj ar lieku gaismu. Bet fein, TukšMēnesī jo skaidrāk zvaigžņu pētniekiem. Tīxmīgāk, teiksmaināk romantiķiem- siltā tumšā jūlijNaktī kārkluKrūmā akordeōns dzidrāk dzied.
Bet Blendamiers ar neizpārdoto degVielu apkurinaj Sibīrij un VrangeļSalu, ka tur bij pat vēl siltāk & krāšņāk nekā Spānijā. Palmas zaļākas, mandarīni lielāki, senie sasalūšie mamuti atdzīvojās un aumaļoj taurēdam. RietumTuristiem tos neredzēt, kas tur šos gaida, kas laida. Lai skatās „MamutuDienas” savā Rimcī.

Šārīta Kreimenes

 -Es šorīt biju Krimā.
-Un kā tur? Vai Kramskojs vēl glezno Bahčisaraju?
-Nē. Tik MontaKrōma krimplīnKleitā un Kromvels krāmē krēmu uz krūmiem.

-Kam šiem to vajg?
-Lai izskatītos pēc kreimenēm, pavsars taču. Citād tur vien kramaKlintis noaugušas ar kramAļģēm un hromēti krāmi to pakājē. Kremļa zaldāti, robusti kā Kromaņōnas milži, ar kūpošām kramenīcām, dūmi veļas kā no krematōrij. Krimināla aina, tīri vaj krampji piemetās.
-Nu jā, KrēmerGidōns tur nespēlēs, šas par glaunu, vijole ložuNedroša. Lai tiek vismaz krūmKreimenes.