trešdiena, 2017. gada 31. maijs

Juzefa & KārklBand



Reiz lasu partijs avīzē, ko raxt Juzefa:
„Febrārī man bi tā laim Rīgs teātrī redzet GatŠmit lugu «Kārkl».”
A) Jūs ir laimig čiksa- gan Rīg redzej un pat teātrī bij. Man ar gadijās šopavsar redzet Rīg, bet tik caurbraucot, pēc 2 gad & 4 mēneš. Jau senāk man turp aicnaj Kristīn, izrādīšot RādiōMāj, bet neesu tam atlicnajs vaļas & līdzekļus. Vajdzet plānot kā teju vaj nākamo, jo rādžu, vismaz LR-3 un Lkr klausos. Tejātros esu bijs vien miestiņos, bet Rīgā, cik atceros- 2x bērnTeātrī: par Karlsōn un sunīt Pifu. Ābs= ļot jaukas grāmac, un kur vēl Pifa ilustrācijs! Reiz 90-os atradu ļot nodriskātu PifGrāmatiņ un salīmej. Nupat šonedēļ dikt līmej un šūv vākos Bijbel, kas krita no tiem ārā.

Tālāk Juzefa: „Novada domi nomelno un apmelo kāds Juris Kārkls, esot talsenieks. Vairumam skaidrs kurš ir īstais Juris Kārkls, bet lōģisk es to te nesaukš.”
B) Nevis  talsenieks, bet talsnieks vaj vismaz talsinieks;
 C) Jūs, Juzef, lōģisk nevar to nosaukt jo nezināt. Jurs Kārkls i mans īstais vārds. Man muter ir Halle Berij-Kārkls, bet fūters Laimons Gā-Kārkls.  
 D) es nav glūž talsnieks, bet mēdzu te iegriezties- te man paziņas, mīlu šo miestiņ un ļauds, tapat kā citus miestus un tauts. Laikam miestā nav cita JurKārkl, tapēc Jūs domā- tas pseidnīms;
 E) domi gluž nemelnoju, bet pabixtu lai jūs strādāt vel labāk, un jums jau šis tas fein sanāk;👌
F) ja bisk arī apmeloj- tas progresam. Meli ir modē un tie ir polītiks labais tonis, māxlnieciskā izpausm, lai tautai inčīgāk. Kas grib garlaicīg politizrād? Politizrād bez apmelojum ir vāja pornōizrād. Spēja fantazēt mūz padarot diženus- teic DžekLondōns, lai gan par ļaužu diženum iespurdzu.
 Juzef: „Publisk pazemot & izģērbt ir šīs nelielās sabiedrībs daļas (KārklPiekritēj) tipisk vēlme.”
G)  nevar īsti pazemot ja nav par ko;
H)   ko vēl izģērbt, ja modē ir politiskais t.s. caurspīdīgums?
I)   neej partijā ja nepanes intrigas & apsmiekl;
J)  kam uztraukties par mazu sabiedrībs daļu? Maza daļa varbūt smej arī par mani, es to pat nezin;
K)  lāb ka ir vēlme- „Gribēt nav kaitīg”, „Aiz vēlmes stāv piepildijums”, „Jēzum ir sapns tieš priekš tevis!”
L)    turklāt lāb ka vēlme ir tipisk, tātad ir noteiktīb un stils, bet stils līgsmo dvēsli.
Juzef: „Braucot pa novad redzu ka savairojušies kārkl. Tie ir kaitniek kas dar postu, tie sparīg japļauj, lai izdzīvot ozol un liepas.”
 M) braucot nav skaidr redzams, bet lidojot- vēl neskaidrāk, laigan var šķist- lūk kur āres! Esu nereti bridis pa krūmiem- tajos aug arī jaunie kociņ, citi izauguš jau virs krūmiem;
 N) ko kārkls lai traucētu kokam? Zemes un saules diezgan, kārkl ir dabas sastāvdaļ;
Ō) ar ko liepas & ozol ir pārāki lai tie būtu, bet kārklus pļautu? Nesaprātig ļouds arvien izdomā vainīgos: Maō traucej zvirbuļ, hitleram- ēbrej, staļinam- vispār visi spējīgie & talantīgie, un ta vēl jaukais touts teiciens- „katram janosit pa čūskai”. Tās ir cietpauru kampaņas~ „sitiet zvirbļus & čūskas”, „šauniet žīdus”, „pļauniet kārklus”, „mērdējiet ukraiņus & latvjus”, „nīstiet dvieļgālvs & kristīgos”, utt. Zvirbļi regulē kukaiņarmij, ik tautai & ticībai ir savas garīgās & saimnieciskās vērtībs kas nes svētīb visiem, kārkl dod aizvēju, siltum, priecē aci & dvēsli, tajos mīt putn, pogo laxtīgal, tos pat audzē t.s. biōmasai- kūriņam. Krūmi ir mīlig, bagātin ainav, tie ir Purvīš u.c. gleznās, tajos var patverties vasars dienās un naktīs. Koki ir mūsu drāug, bet krūmi= brāļi, dēļ tiem radās t.s.TalsKrūmGleznotaj, jeb t.s. «Krūmist» band.
P) ToucDziesm daino:
„Vai aiz liela vaj aiz maza,
  Aiz krūmiņa aizvējiņš”.
R) Ta jau drīzāk, ja agresij traucē aizmigt, varat domās nosist un skaitīt delfīnus. Jo čūskām, purviem, kārkliem Latvij ir dabīg mājviet, tamēr delfīns var šeit tapt par inovazīv sūg, kolīdz kāds Eirōierēdns izfunktierēs:
„Sakopta lauk ainav ir= delfīni!”, un latvju t.s. lauksaimniek tos audzēs bariem, barojot tos ar zvirbuļiem & laxtīgalām, ja pa to maxā subsīdij. EiorōRubuls labs, delfīns- paija!
Juzefas avīz noslēgumā: „3.jūnijā balsō par 3. Saraxt!”

S) Kas tas par pamatojum? :D 😄3.jū+3.sar=6. Jūnijs=6. mēnesis. Un vēl Sestdien. Trīs sešniek= t.s. zvēra skaitls👾, bet es negrib lai iet bojā ļouž dvēsles, kaut arī pasaulei reiz gals būs tik&tā, bet- tā jau tik matērij. Laigan pats vadu «KārklBandu», kas kā jau zaļi kārklmīļi esam vienoti ar stagnātZaļzemniekiem,

 ja būšu atkal jūsu novadā, es balsos par to dzeltenā buklet jaunieš saraxt, lai Juzefas u.c. brangpartijs vairāk sašpukterētos. Jeb kā teic bandītLembergs: „Reizēm t.s. pozīcijai ir veselīg pabūt opozīcijā”. Ahā tas esot nr.8? Tātad: 3.jūn+8=11. 1+1=2. Bet 2 ir visā lai jelkas notiktu un darbotos; «+»&«­»; vīr&siev; iņ&jaņ, utt. 1.Mōzus 2:18: „Nav lāb būt vienam.” Tapēc japiešpricē opozīcij. Katrs kas i kādā partijā, lai balso par citu, tapat kā Eirvīzijā nevar balsot par sav valst. Lai Dies svētī katru!

Baznīc Naktsāķ-2o17


29.V’17. Lkr «VērtibRīgā» par BaznīcNaht ĒdžMāž ĀgensKāln draudzē, (ja ne vēl kur- neklausijos uzmanig), bet iekrita ausīs dāž jaunkristīgie jaukum:
 a) Kristīgie motociklist=> Ok, bet ko šie ved- vai pāvestu pa pasaul misijā dziedināt, svētīt, sludināt tautas? Tad es ir kristīgias vilaspēdists un kr.zālspļāvējs, vismaz lietderīgāk. Ar vilaspēd braucu darbos ne izklaidē- tai neatliek jaudas, nu izņemot- grafomānijai ;)
b) Triku darbnīcs=>  daž kristieš nezko trikus, fōkusus un apmānu piedēvē glužotrād- tumsvalstībai;
c) Baznīcu aura=> :D šas termins ar lab “patīk” evanģēliskākiem kristiešiem, par t.s. aurām tak laikam runā Bijbel katrā pantā, ne?
d) Lieldien olu kolekcij=> jēijj!! Lieldien ols īpaš “patīk” Tālim, kura vadītajā rādžā šos oliņ-boliņ jaukumus uc tingel-tangelus nu noreklamej.
ē) Un tad kristīgpleiboj Maža trumpis, kronis tā teikt, sexīgajā manierē: “…bet viesmākslnieki nebūs mūs galvnais āķis. Mēs paņemam ar plātsmaizēm.” Tās cepot tik gardas! => Pareiz, kādu tur garīgumu baznīcā? Mēs latvji tok esam ēdāju tout! Par plātsmāiz uz āķ mēs visu visu atdos.

Tencinu, man patika šas kristīghumors, nejemiet ļaunā. Pēc vairāku kristieš domām pat D-vam esot t.s. humorizjūt, ho-hō. Tad lai Dies jūs svētī! Gan ar jauniem jokiem gan visād citād:)