Latvju ČaplinStrelniek missij

„RīgLaikā”-XI-2o15-18.lpp-1slejas-lejā, RaimondVējons teic- šas neesot varDarbīks, negrasās pieteikt karu ne 1-ai valstij.

Nu kas tā par vīra stāju? Š

Vaj šādi runnā prezidenc tādai valstij kas esam dižen stippr & varen, kā teic VVF? Kas bijām latvju strelniek. Negribēt iekarot, sasniekt maximum ir provinciāl, homō- & xenō- fōbiskk. Tapēc ar 2o16.g. 1.janvār noteikc likums, ka:

Katram sirdī patiesam latvim, kas mīl sav TēvZem, ir kaut reiz mūžā japaveic 3 lietas:

a)   Jāsabūt par Latvijs prezident;

b)  Japieteic karu Krievijai;

c)    Un jāuzvar to.

Daudzi man, kas esu savs čomārs valdībā, bet pieejams tautai, nu zvana, raxta vēstuls, ē-pasc, sms, faxo, peidžerē, nāk klāt uz iels vaicadam- kā gan to īstenot? Nu, es jau pats arī bīdu tos jēdzīgākos likumus valstī, arī šo, tapēc varu izskaidrot. Šēma šāda:

Caur prezidentAmatu jaizdabū visi latvji līdz 18 g.v.~ 1 paaudzes laikā, pieņemc ka tie būtu~ 2 miljōn 50 gados, arī visi trimdniek no svešZemēm tiks atsūtīti komandejumā sabūt par LvRep prezident uz vien dien. T.b.~ 2 mlj latvjus izdalot ar 50 gadiem jeb~ 18250 dienām, iznāk 110 prezidentu dienā, lai būtu smukāks skaitls un ašāk ietu= ikRītu pl.8-os iecelsim 111 prezidentus, kas valdīs līdz nākamRīt pl.8-iem.

Tātad 1.I-2o16. rītā pl.8:00 atceļam VējonRaimi un ieceļam citu Raimi- maestrō Paulu. Šam būs gods valdīt vienīgam, par prezident līdz pat 9.V-2o16 , bez tiem pārejiem 110. Tikām tas valdīs mierā, bet Latvij sagatavos armij: nelielu bet viltīgu, jo ne ar spēku & varu, bet ar gudrīb & SvētoGaru- kā Dāvids sakāva Goliātu, tā mēs okupēs lielValsti, tikai- pat bez lingas, bez akmens, bez šāvien. Jūs saprot- šī ir sleppen infō, tā nedrīxt noplūst, tapēc izlasīto nestāstiet tālāk, lai pretniex neuzzin, ta plāns izgāztos un man sanāktu valstiskas ziepes par izmuldēšanos un man tiesāt tribunāls. Šo raxtu tikai jums kā draugiem kam var uzticēties.

Armiju savākt tik nelielu, cik sēdVietu ir antīkajos autō RīgsMotōrMūzejā, kuri vēl spēj aizbraukt līdz Maskavai +arī cik antīko mocikletu sēdVietu. Tik neliela bet efektīv būs latvju motorizētā specVienīb. Kareivji tai jaizvēl atraktīvākie, kas prot dziedāt, spēlēt bandžō uc dixilend inštrumec, prot soļot Kārliņ Čaplin gaitā, kuriem i droš & godīg sirds. Sašūt šiem ČaplinTērpus-

uniformas. Lai nav lieki militārizdevumi, nav obligāt tos šūt no jauniem vienādiem audumiem, var no visdažādiem humīšu ancukiem un bixēm pāršūt to fasōnu čaplinisku. Bet jabūt arī LV armijZīmotnēm klāt, jo nebūsim nekādi „nezināmie kareivji”, kādi iebruka Krimā. Atklāti bet viltig. Visādam gadijumam, ja nu uz mums pat šautu- apakšā brūņVestes, katiņCepurēs- čugunKatliņi, bet lietusSargos iestrādāt šauten ar kaujasPatronām, visādam pažaram- kā teikt Ņikuļins ar briljantīgRok. Katram kareivim ekipējumā arī skropstTušš, ejot frontē skropstām jabūt krāsotām, tapat zābakiem novixētiem, bikšDibeniem salāpītiem. Par dziesm jaiemācās prezidenta Paula komponētā, Vaikulīšas dziedātā:

 „Чарли, Чарли, смешной чудак,

Ты с экрана смотришь снова в огромный зал!

Чарли, Чарли, великий маг,

Больше не скажи не слова, ты всё сказал!”,

utt, kas jaatdzejo arī latvisk~

„Kārliņ, Kārliņ, smieklīgo ākst,

Tu no ekrān raugies atkal iekš lielu zāl!

Kārliņ, Kārliņ, lielisko mag,

Vairāk nesak ne vārd, viss pateikc jau!”, utt.

Japrot dziedāt abās valodās: latvisk protams dziedama ikdienišķ, abet krievisk- kad dosies uz Maskav. Pie tam- šas čarlstōns it brašš maršejams.

 Mūsu NeatkarībAtjaunotnesDiens rītā 4.V-2o16. Maestrō-Prezidentam RaimondPaulam būs tas gods pirmajam pieteikt karu Krievijai. Krievi gaidīs, peilēs debesīs- kur ta nu plivināsies tās Nātō liķenes. Tikām mūsējos, braucošus antīkos motōrRatos, robežSārg noturēs par ceļojošiem minstreliem ar teatrālām zīmotnēm, un droš laidīs robežai pāri. Tauta gan, gudrāka par valdniekiem būdam, sapratīs- latvju strelniek nāk atbrīvot Krievij no diktatūrs, sveiks tos ar tēju, čarku un barankām, kad tie maršēs cauri ciemiem, čarlstōn ritmos spēlēdam. Bet ČaplinKareivji krievBērnus cienās ar „Laimas”  šocenēm & končām, "17.jūnij" cepumiem & vafelēm.

Tā, ar gastroļiem caur ciemiem, lai gūtu tautas popularitāt, Kremls sasniedzams tieš t.s. UzvarsDienā= 9.maijā. Dodās ar dziesm Spasas tornī, ātr atbruņo gvardu pie prezident durīm, dodās kabinetā iekšā, liek paraxtīt kapitulācij karā un atlaiž Putinu no dārb. Rau- t.s. „6-dienu karš”, bet bez lāses asins, tīri latvisks, kā caur sidrabBirz eimot, ne zariņ nenolaužot. Bet 7-ā dienā iet uz VasilijSvētlaimīgā Katedrāl pateikties Tam Kungam Cebaotam par uzvar, Krievijs brīvīb, arī par tūlītēju Krīms atgriešan Ukrainai un vispārēj mier postPadomijā.

Tad daļu ČaplinKareivju atstāj turpat Kremlī mierUzturēšanai, citi atgriežas Latvijā, motōrRatus noliek apakaļ MotōrMūzejā, bet mūzejDarbniekiem, līdz pat apkopējai- piešķirt LāčPlēs & Viestur Ordenc pa tehniskk atbalst misijai. Raimim Paulam piešķiram Generalissimus činu, bet vīnDedžiem & beķeriem uzdevums radīt cildenāko konjak & tortes receppt vārdā „Generalissimuss Maestrō RaimondPauls”, lai mūžīgais jau apnikūšais „Napoleōns” paliek tā ēnā.

Tālāk šādi: Paulu atstājam par ~EstrādMūzik ministr, un ikRīt ievēlam nākošos 111 LatvValscPrezidentus uz 1 dien, kuri atkal ikRīt pieteic nu jau formālu karu Krievijai. Tad Kremlī mītošie mierSpēki īpaš skaistā parādsSolī- līdzig kā ikDien notiek kareivjDižošanās uz Indij-Pakistān robežs, dodās ceremoniāl atbrīvot krievGvardu pie PrezidentDurīm no KalašņikovAutomāt, atkal liek paraxtīt prezidentam kapitulācij, atkal atstādin šo, un tā dienDienā vismaz 50 gadus. LatKareivjiem kas veic svinīgCermōnij Kremlī, vaj citur, jabūt vajNu īstām vaj uz ceremōnijLaiku pielīmētām ČaplinŪsām, citād tās var nebūt, lai civilajā ne kā ākstam staigāt.

 Tamēr arī krieviem iespēja iecelt par prezidentiem uz 1-u dienu savus cienijamākos ļaudis- arī šiem daudzveidīgs ieguvums. Pat Žirinovski- lai nomierin sav trakum, paveldzē dvēsli savā augstākajā karjerPunktā.

Pēc pusGadSimt, vaj- kad nu visi latvji līdz 18 g.v. sav missij piepildijuš, šo tradīcij nododam igauņiem, tad leišiem. Tā baltieš būs izlīdznajuš visac vēsturiskās netaisnībs un Krievij iemācijūsies mieru, Āmen, Aleluj! :))

Parīzes Sārtais Dzirkstijums

Reiz SvētDien 15.XI-2o15. Pl.13:31 EzerIlžel man atsūt sms, starp cit pieminēdam mīklainas Parīzes Trakās Lietas. NezVaj tur būt uzspīdejs TrakMēness? Mums Latvijā tas vēl gluž jauns tievs, teju vai kā Mielavs. Ta laikam ~Trako Cenu Dienas Parīzes ModesNamos?- nodomāju, uzstellēj kompasu uz D-Rietumiem, lecu uz vilaspēd un minos turp, sev sapirkties~ KrišiņDiōr zaļās plaxtu ēnas, vaj kāc qualitatīvs Pēča Kardēna klōzic.

Lai tik skrienot, vēl jau esot!-

Ingems sāk pēc šmotkām desot.

„Dievs grib lai mēs kristieš valkā labas PērKardēna drēbs!”, teic Daniēls filmā „Tā Stund Nāk!”

 VilaspēdBroukšan allaž izrais dziedašan, tāLūk dziedu jauk dziesmīn no izrāc par Pifu:

 

„Es sapņoj šonakt par Parīz, pilsēt brīnišķo,

Kas sarkanos vīnogČekaros, čekaros dzirxteļo! x2

Tralla-rā, tralla-rallalla-rallijā, trinnk-follerā!

Hoh-ho-hō, hih-hi-hī, heh-he-hē, huh-hu-hūū!

Pampa-ram, pompo-rom, pumpu-rum, pum-pum-pummpiņ-rassā,

Raidaidā, didlī-dudlī, dai-dai-rassa-sāā!

Tur Parīzē cilvēkiem ļot mīļš ir zīmejums lēts, (es teiktu vismaz= vērts!)

Kur sunīc Pifs, kur sunīc Pifs ir uzzīmēc! X2

Jo-ho-hō, joma-jō, zašibis, očeņ hā-hārašō,

Jokossō, Jokō Onō, Honda, Hokkaidō!

Tidlī-bum, bumbu-rum, štrumbant-fīrer, fidrī-fidrallā,

Tinga-ling, klinger-kling, žvinga-zbling, trīs barank!”

Nē. Beidzās ar kautkād neīst atskaņ. Velreiz pēdejo rindīn:

„Tinga-ling, klinger-kling, žvinga-zbling, kuni-ling!”

Jā, tā lab. Nolecu no vilaspēd un velreiz skāļ dziedot 2. pant ar 2. trallinajum griežu valceri ceļmalā ar iedomātu madmuazel, ka grantsPūtekļi kūp. Laimīg āb nosmajemies, un madmuazeles tumšMates tēls ar glītām biezām uzacīm, ZaļāsFejas kleitā, gaist.

Kāpju uz feller, un laimig izdancajies minos tālāk, provēdams atcereties 3. pantu... „...bet sunītim, sunītim Pifam tik laba, tik laba ir sirds!...” ...kā tas sākās?...Vaj piezvanīt Ilzei- gan šī zināt? Bet nu jau esu tāl ārpus Latvijs Bites tīkl, dārgs zvancs sanāx. Lūk tā i, ka dodās tālā ceļā par šmottenēm sapriecajies, bet dziesm pienācig nesagādājs. Bet rau! Kammēr šo nodziedaj, Parīzes vīnĶekkar jau māj pretim, pin savas vīnStīgs man velōSpieķos.

„Ātri gan!!”, nosaku VaironJakānBalsī, kuram mejstari uzlika Ondulīnes jumt tik ātr, cik es nokļuv Parīzē. Jā, te vīnogas dzirkstī, patoss gaisā, komplimenti smaržo kā spirts! Dodos papriekš uz TrakLietu Ministrij, vaicāju Ministrei lillā kleitā:

„MonSinjor že sil vu plē,

Kur šeit modes andelē?

Kur tās trakākās cenas?”

Šī: „Snezin neko par tām, nav manā dienas kārtībā.”

„Kā ta jūs nezin?”- rādu uz dzeltenPlakāt pie kabinet siens, kur izvalbīti ģīmji kliedz= PARĪZES TRAKĀS LIETAS!!!- „Tas tok par Trakajām Cenām jūsu SkroderDienās, ko?”

„Ak, tas jau tik terōrReklāmPlakāc”, šī met ar roku, „Mūs te čučmeki- dvieļGalvas tā sauktie, spridzināt sākūši.”

„Ei nu?”, es brīnās, „Tie nevar būt čučmeki. Mūsu Anss Bogustovs iekš TvRīg-24 „Preses klūb” teic- migranti PĒC DEFNĪCIJS ir LABĀKIE, jo šie nesūno savā piepjuSādžā, bet dodās tālēs izrakt Laimi, veikt cēlDarbus! Bogustous allaž patiess. Tāpat mūsu RēderGundžs, jūs tok šo zin?...”

Ministre: „Zin zin jūsu čangal žurnalistus.”

Es: „Mēs nav čangal bet čiuļ.”

Šī: „Nu lab, čiuļ. Īpaš jau ar apaļo liberāli Bogustoff man pamīlēties gribētos. Šas ir tik politKorektSexīgs! Sūti šam kvēlSkūpstu no manis, no Francijs TrakLietMinistres!”

Es: „Lab, tikai vārdisk, pats šo nebučos. Jā, un RēderGundžs Ltv-1 LeōnTaivānam sejā smej- "Nu kur ta i tie jūsu sasolītie terōristi, TaivānKungs?!" Terōrist i tikai mīts- latvju žurnālisti garantē.”

Ministrīša: „Ir gan, rekū caur log sprādzienā ielidojūšas zārns karajās uz lustr, bet te zem gāld- gālv vātrās, apkopēj vel nav aizvākus.”

Pētu zarnas, tās cilādams: „Ohō, tiešām īstas? Es domaj- modernMāxl MinistrKabinetā- tāSauktā instalācij. Pasausas gan.”

Šī: „Karādamās apžuvūšas. Bet šogad arī rudens teju bez lietus, tādi arī ļaudis- pusžuvušām zarnām.”

 „Aha. Bet kapēc uzreiz- čučmeki, BogustovDraugi? Mohen pašu francūž šepat pretim krogū neuzmanig aizpīpodam aizdedza & explodierej AbsintPudel?”

„Nē, rekū pie zarnas pieplombēta cedel, stāv raxtīc: «Tie ir mēs, DžihhādDžeki!;) Bučaz franču meičām!*» Un rekū galvai pie auss ar tād pat cedel, gluž kā auskars.”

„O, jōpcik!!.. Pardon! Tātad- čučmeki tomēr, pieņemsim. Bet jadomā- nejauš taču? Vienkārš~ neuzmanig rīkojās ar franč pariktēm, kuras vēl nepazin, vēl instrukcij neprat izlasīt. Tapēc jau mūsu Sarmīt Ēlertīš teic- čučmeki feini, tik japieliek katram MENTŌRS, lai apmāca šos, pareiz iztulko explozīvās instrukcijs.”

Ministrīš: „Čučmekam mentōrs sniedz buču ar mentōlu:D” Āb smejamies :D :D

Es: „Jā. Būt šos pielikūši, būt pareiz apjājušies ar jūsu verķiem, ij zarnas nelidotu. Jums lielValstīm vajg prasīt padomu mazTautām- mūsu maz, tapēc mēs talantīg, attapīg. Kam miesas maz, tam prāta daudz- kā dziesmā dzied.”

„Lāb, tu pirmais apjājies ar mani, tad es tālāk ar sav taut, tā mēs izglītosimies”- atzīst Ministrīša- „Tomēr- kālab šie karinātu birkas pie zarnām, ja sprādziens nejaušs?”

„Nu, tas kā~ atvainošanās, sak~ atzīstam vainu, gan skādi atlīdznāsim, mums radi- bagātie naftniek.”

„Nū, ta jau mēs šos ir apjājuš kā mazos ezīšus”- Ministrīša palaiž smieklus- „Reiz KāriņHebdō žurnālā TĀ izrēcāmies par dvieļGalvām, ka vēl tagad smieklAsras nav nožuvūšas:D Bet šie vēl tagad atvainojās mums:D”

Es: „Tas tapēc ka viesi- saprot jokus, piedod. Va dzi, ta jau pie šiem zarnTrakumiem būs kritušās cenas jūsu skroderNamos? Es brauktum pameklēt sev jaunākas ūziņas. Rau, šos Commodōr džinsus pirku, neatceros cik sen~ 1999. vaj 2000. gadā, savā dzimpenē, pagrabiņā pie Tabūnas. Cik tie plīsuši, lāpīti! Vēl pagāšGad MūzejBallē 21.XII-2o14. tajos dancāju, bet tur sanākūš domnieki ar, kā zvirbuļ kaņepēs. Madām no socDienest tā nopeilē uz manām skrandBixām, ka sejā tai noslīd gaismReklāmTexts~ «Atceros, šas Flamingems pirms gadiem kād brīd bij mums ubagUzskaitē, bet nezkapēc priekšlaicig aizskrējs savos brīvos neceļos, tā ij nesagādājis sev pieklājīgāku kārtu ballei:/...»:D”

Āb ar Ministrīšu smejam, jau apkampdamies :D :D

„Aha? Un kād ir mēs francūž?”

„Mmm...kā leijerKastes- skanīg & atraktiv. Un kā klavesīns.”

"Ak tu šķelmi!” -Ministrīša knieb man vaigā un rausta aiz tā- „Tad nopērc man smukk kleit, es tic ka tu atradīs paš paš man smukāko elegantāko. Es

Šī: „Lāb, kad pērcies, izraugi un ieved man kād KārliņLāgerfeld kleitu, pēc saviem ieskatiem. Es uzticos zaļmataino latvju, jeb kā tu teic- čiuļu? Jā, gaumei. Kuriem dvēsles smalkas & skumjas kā vijols. Bet- kas ta ir tie čangal?”

Es: „Gandrīz tād paš, tikai- līgsmām dvēslēm kā ermōņikk:)”

„Aha. Tad nopērc, es atpirks dubultīg. Rekū paņem avansā”, šī sniedz man žūxni, pieliecas tuvāk, miegdama garo skropstu, smīnēdam bārzdā-„Tā man būs piemiņ tieš no tevis, tu vijolesDvēsle. Palīdzēsi man to uzģērbt, novērtēsi cik es šarmanta!;)”

„Kleit es nopirx, bet pārģērbt neuzdrīxtos. To labāk lai vietējs liberālis paveic, tāds labāk novērtēs jūsu bārdaino pievilcīb.”

„Ak tu, mans konzervatīvais tumson! Kā man patīk neaptēstie latvju nūģi, nāc, lai dodu tev kvēlu skūpstu!”, šī sagrābj mani, visai stipra izrādās- varbūt jaunībā strādāj gaterī, celtniecībā, vaj krāva vīnMucas baržās? Stīvējos pretim, saucu, ka drīkst tikai uz vaiga, šī cenšās skart lūpas, bet izdodās vismaz uz kakla. Izraujos, Ministrīša gārdi smej, provēju ministrijs WēCerejā nomazgāt kaklu bet neizdodās- šerpas gan tās KrišDiōra pomādes! Nu nekas, lai rēgojās, parīzieš netaisīs no tā sensācij, te viss pa liberālo.

Tā i bij- dižSkroderi Lāgerfelc un Kardēns uzņēma atsaucīg, sak- "Tu trāpij labākajā laikā, kad tas feijerWerks aizbaidijis mūsu estētiskos klientus, tapēc visi mūsu šuvekļi tagad- par Terōra Cenām!"

No Kārliņ nopīrk šampanietKrāsas mirdzošKleitu pa 25€, bet no Pēča- sev uzvalk pa dvacār, a ko iet Baznīcā, un Pleiboj šlipst pa 2 ēriņ ar uzdrukātām čiksām, kas ģērbtas tikai linžērijā- ak, šo daili nu gan siet drīxtu tikai ārpus Baznīc. Teixim- bērēs pašā reizē. Jautri svētki tač- nabāšnieks devies pie DebesTēva, kur mūsu Glābējs tam mīlig vietīn sataisijs.

Ministrīša par kleitu nekād atlikum nepieņēm- kā devūsi 250 €, tā i jāpatur. Bet ta nu vedināj akal: „Nāc, mīļais latvi, kautrais čivli, uzmērīsim kopā savus jaunos tērpus! Vai tu i redzejs kādas spāVannas mēdz būt ministrejās? Es tev nomazgāš pēc tālā ceļa un gribu atstāt skūpstu arī uz tav vēder!”

Ņēmu kājs pār pleciem, šī uz savām spicenēm klikato pakaļ biedējoš ātr, matiem & lindrakiem plandot, balsij zviedzot. Nometu aiz sevis kuņģi kas te vēl kur mētajās. Šī slīd uz tā, gāžās, atskatos, akVai- zem kleitas nekā nav, tik TAS jau pusBriedā! Saucu mukdams aizelsies: „Ak jūs liberasjōn! Vaj pat politDresKods jums nepastāv? Mums AustrumBlokValstSatvermēs gan vēl stāv raxtīc- Valsts amatPersōnai janēsā pill piegriezum apenes- no nabas līdz pusCiskai! Un- nekāda Erosa! Arī- ārpus dārb!”

Šī, celdamās kājās sauc nopakaļ: „Ak kā man valdzin šie tumsonīgie šķelmīgie homoFōbi! Es tev ziņos kad būs cituGad TerōrCenu SkroderDienas, brauc atkal! Tad gan tev manis neizsprukt!”

Nosaucu jau no drošas ārpuses caur Ministrijs ārdurvīm gaitenī: „Labāk atsūtīš jūsu kārumiņu Bogustovu, lai nointervē, tā teikt!”

NākamReiz pēc Parīzes šmotenēm lavīšos TrakLietMinistrijai ar līkum.